{"id":3984,"date":"2019-04-25T13:43:00","date_gmt":"2019-04-25T11:43:00","guid":{"rendered":"https:\/\/blog.dokobit.com\/?p=3984"},"modified":"2024-01-24T16:22:06","modified_gmt":"2024-01-24T14:22:06","slug":"elektroniska-identifikacija-ka-21-gadsimta-standarts-pieklusanai-e-pakalpojumiem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/blog.dokobit.com\/lv\/izglitojosi-raksti\/elektroniska-identifikacija-ka-21-gadsimta-standarts-pieklusanai-e-pakalpojumiem\/","title":{"rendered":"Elektronisk\u0101 identifik\u0101cija k\u0101 21. gadsimta standarts piek\u013c\u016b\u0161anai e-pakalpojumiem"},"content":{"rendered":"\n

Elektroniskajiem jeb e-pakalpojumiem jau k\u0101du laiku m\u016bsu ikdien\u0101 ir aizvien svar\u012bg\u0101ka loma. Liktos tikai lo\u0123iski, ka l\u012bdz ar e-pakalpojumu skaita pieaugumu gan biznes\u0101, gan ikdienas dz\u012bv\u0113 pieaugtu ar\u012b da\u017e\u0101du l\u012bdzek\u013cu pieejam\u012bba \u0161o e-pakalpojumu izmanto\u0161anai. Ta\u010du Eiropas Komisijas (EK) nesen public\u0113tais p\u0113t\u012bjums liecina par ko citu.<\/p>\n\n\n\n

EK ideja joproj\u0101m ir Vienotais digit\u0101lais tirgus. Saist\u012bb\u0101 ar to ar\u012b veikts ikgad\u0113jais p\u0113t\u012bjums \u201cZi\u0146ojums par eVald\u012bbas krit\u0113rijiem\u201d (\u201ceGovernment benchmark report<\/a>\u201d). P\u0113t\u012bjums skaidri nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu p\u0113c uzlabojumiem tehnolo\u0123ij\u0101s, kas atbalst\u012btu eID vai eDokumentu izmanto\u0161anu. Tas ir nebeidzams aplis – ja ir neliels skaits e-pakalpojumu, kas nodro\u0161ina elektronisku identific\u0113\u0161anu, eID lietot\u0101ju skaits strauji neaug. Un otr\u0101di – ja neliels skaits cilv\u0113ku izmanto eID r\u012bkus, e-pakalpojumu nodro\u0161in\u0101t\u0101ji nev\u0113las invest\u0113t papildus tehnolo\u0123ij\u0101s. No otras puses, \u0161\u012b nav pareiza pieeja. Te b\u016bs da\u017ei iemesli, k\u0101p\u0113c t\u0101.<\/p>\n\n\n\n

E-identifik\u0101cijas izaicin\u0101jumu iemesli<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Pirmk\u0101rt, paskat\u012bsimies no lietot\u0101ja perspekt\u012bvas. Lietot\u0101ja pieredze ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem faktoriem jebkura pakalpojuma nodro\u0161in\u0101t\u0101jam jebk\u0101d\u0101 nozar\u0113. Klienti aizvien bie\u017e\u0101k lieto vai tie\u0161i otr\u0101di – p\u0101rtrauc lietot pakalpojumus -, \u0146emot v\u0113r\u0101 savu lieto\u0161anas pieredzes. Vi\u0146i dod priek\u0161roku vienk\u0101r\u0161\u012bbai, \u0101trumam, kvalit\u0101tei un lab\u0101m atsauksm\u0113m no citiem klientiem. L\u012bdz ar to ir diezgan lo\u0123iski, ka tie\u0161i \u0161\u012bs lietas e-pakalpojumu sniedz\u0113ji past\u0101v\u012bgi uzlabo.<\/p>\n\n\n\n

E-identifik\u0101cija (eID) var b\u016bt atbilde gan uz visiem iepriek\u0161min\u0113tajiem faktoriem, gan uz daudziem citiem. K\u0101 nor\u0101d\u012bts min\u0113taj\u0101 EK p\u0113t\u012bjum\u0101: \u201cTas b\u016btu liels solis uz priek\u0161u – atvieglotu identifik\u0101cijas procesu un uzlabotu pakalpojumu pieejam\u012bbu -, ja lietot\u0101ji sevi tie\u0161saist\u0113 var\u0113tu identific\u0113t jebkur\u0101 laik\u0101 un vi\u0146iem neb\u016btu j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar pakalpojumu sniedz\u0113ja darba laiku.\u201d Diem\u017e\u0113l \u0161obr\u012bd Eirop\u0101 tikai pusei valsts nodro\u0161in\u0101to pakalpojumu ir piesaist\u012bts eID risin\u0101jums \u0101trai identifik\u0101cijai tie\u0161saist\u0113.<\/p>\n\n\n\n

Elektronisk\u0101s identifik\u0101cijas ievie\u0161ana cilv\u0113ku ikdienas dz\u012bv\u0113 nav k\u013cuvusi popul\u0101ra ar\u012b t\u0101p\u0113c, ka daudzi e-pakalpojumu sniedz\u0113ji joproj\u0101m pa\u013caujas uz profiliem ar parol\u0113m vai piesl\u0113g\u0161an\u0101s iesp\u0113ju, izmantojot soci\u0101lo t\u012bklu profilus. Ta\u010du tas nav dro\u0161i. Ik pa laikam m\u0113s dzirdam par apjom\u012bgiem kiberuzbrukumiem ar m\u0113r\u0137i ieg\u016bt klientu datus. L\u012bdz ar to dro\u0161\u012bbai nav j\u0101b\u016bt vienai no iesp\u0113j\u0101m e-pakalpojumu sniedz\u0113ju izpild\u012bjum\u0101. Tai ir j\u0101b\u016bt priorit\u0101tei.<\/p>\n\n\n\n

K\u0101p\u0113c paroles nav dro\u0161as?<\/p>\n\n\n\n

  1. cilv\u0113kiem ir paradums izmantot vienus un tos pa\u0161us lietot\u0101jv\u0101rdus un paroles saviem profiliem da\u017e\u0101dos soci\u0101lajos t\u012bklos vai e-pakalpojumu sniedz\u0113ju port\u0101los;<\/li>
  2. paroles netiek main\u012btas pietiekami bie\u017ei vai pat ilgu laiku netiek main\u012btas visp\u0101r;<\/li>
  3. paroles ir l\u012bdz\u012bgas, jo bie\u017ei tiek izmantotas t\u0101das kombin\u0101cijas, kuras vienk\u0101r\u0161i ir viegli atcer\u0113ties;<\/li>
  4. paroles var tikt izmantotas, lai piesl\u0113gtos pakalpojumam, izmantojot nedro\u0161u t\u012bklu;<\/li>
  5. t\u0101s, kas agr\u0101k tika uzskat\u012btas par dro\u0161\u0101m parol\u0113m, t\u0101das vairs nav.<\/li><\/ol>\n\n\n\n

    Un \u0161eit m\u0113s pat nerun\u0101jam par identit\u0101tes apstiprin\u0101\u0161anu, izmantojot soci\u0101lo t\u012bklu profilus – ja \u0161o profilu k\u0101dam izdodas uzlauzt, tad b\u016bs iesp\u0113jams piek\u013c\u016bt visiem pakalpojumiem, kuriem \u0161is konkr\u0113tais lietot\u0101js ar savu profilu ir piesl\u0113dzies. Turkl\u0101t \u0161\u0101di joproj\u0101m nav iesp\u0113jams p\u0101rliecin\u0101ties par personas patieso identit\u0101ti. Piem\u0113ram, cita cilv\u0113ka viet\u0101 ir iesp\u0113jams izveidot kontu soci\u0101lajos t\u012bklos vai izmantot sve\u0161u profilu, lai piesl\u0113gtos, ja ir pieejama parole vai cita nepiecie\u0161am\u0101 inform\u0101cija.<\/p>\n\n\n\n

    Paro\u013cu lieto\u0161ana nav tikai dro\u0161\u012bbas jaut\u0101jums. Aptaujas r\u0101da, ka vid\u0113ji vienam cilv\u0113kam ir 90 kontu tie\u0161saist\u0113 un katram no tiem ir nepiecie\u0161ama parole. Oksfordas Universit\u0101tes p\u0113t\u012bjums liecina, ka nav iesp\u0113jams atcer\u0113ties visu \u0161o inform\u0101ciju, t\u0101p\u0113c puse lietot\u0101ju izmanto vienas un t\u0101s pa\u0161as paroles. Taj\u0101 pat laik\u0101 25% aptauj\u0101to atz\u012bst, ka vienu paroli aizmirst vismaz reizi dien\u0101. Ta\u010du vissvar\u012bg\u0101kais v\u0113st\u012bjums uz\u0146\u0113mumiem ir, ka tre\u0161\u0101 da\u013ca pirkumu internet\u0101 apraujas posm\u0101, kur klientam j\u0101atceras un j\u0101ievada parole. Tas noz\u012bm\u0113, ka uz\u0146\u0113mumi zaud\u0113 diezgan daudz naudas. \u0145emot v\u0113r\u0101 \u0161os datus, m\u0113s varam pie\u0146emt, ka pras\u012bba p\u0113c sare\u017e\u0123\u012btas paroles cilv\u0113kus visp\u0101r attur no profila izveido\u0161anas, t\u0101tad ar\u012b att\u0101lina no pirkuma veik\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n

    Sagaid\u0101ms, ka jau tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 e-identifik\u0101cijas pieejam\u012bba Eiropas Savien\u012bb\u0101 (ES) palielin\u0101sies vair\u0101ku iemeslu d\u0113\u013c. Pirmk\u0101rt, saska\u0146\u0101 ar eIDAS regulu ES pilso\u0146i var izmantot savus nacion\u0101li atz\u012btos eID l\u012bdzek\u013cus, lai piek\u013c\u016btu p\u0101rrobe\u017eu pakalpojumiem cit\u0101s ES valst\u012bs. Otrk\u0101rt, jaunu r\u012bku ien\u0101k\u0161ana tirg\u016b rada jaunas iesp\u0113jas. Piem\u0113ram, Baltijas valst\u012bs pirms da\u017eiem gadiem par\u0101d\u012bj\u0101s r\u012bks \u201cSmart-ID\u201d, kas \u012bs\u0101 laik\u0101 ieguva 3 miljonus lietot\u0101ju. \u0160obr\u012bd tas nodro\u0161ina piek\u013cuvi gan priv\u0101tajiem, gan valsts nodro\u0161in\u0101tajiem pakalpojumiem da\u017e\u0101d\u0101s nozar\u0113s.<\/p>\n\n\n\n

    K\u0101 e-identifik\u0101cija var pal\u012bdz\u0113t risin\u0101t min\u0113tos izaicin\u0101jumus?<\/strong><\/p>\n\n\n\n

    K\u0101 jau min\u0113ts, svar\u012bg\u0101kais ir klientu pieredze. E-identifik\u0101cija ir laba iesp\u0113ja to uzlabot, k\u0101 ar\u012b izmantot jaun\u0101k\u0101s tehnolo\u0123ijas un b\u016bt soli priek\u0161\u0101 konkurentiem. Argumentus par labu e-identifik\u0101cijai ir iesp\u0113jams sadal\u012bt div\u0101s grup\u0101s:<\/p>\n\n\n\n